Emociju kontrole — būtisks faktors komunikācijā

emocijas

Katrs būs sastapis cilvēkus, kuriem — kas prātā, tas uz mēles. Varētu teikt, ka viņi it nemaz nedomā, ko runā. Pasaka, bet tikai pēc brīža sāk apjēgt, ko teikuši, kādas tam ir sekas, kā uz citiem attiecies viņu teiktas. Dzirdēt labus vārdus jau patīk katram, diežēl šis paradums, nedomājot teikt to, kas prātā, biežāk strādā uz negatīviem viedokļiem. Tas attiecas arī uz emociju izpaušanu. Kas par daudz, tas par skādi. Jāprot novērtēt situāciju, saprast, ko šajā brīdi var darīt un teikt.

Izlieto tik viegli nesasmelsi

Emocionāla noraušanās uz citiem cilvēkiem ir pielīdzināma vardarbībai. Izgāžot negatīvas emocijas pār līdzcilvēkiem, sevi it kā atvieglojam, bet pēc tam ir skaidrs, ka esam citus gandrīz vai ar mēsliem aplējuši. Un tā ir viena no skaidrām pazīmēm, ka cilvēkam trūkst paškontroles.

Jā, var būt straujš un impulsīvs raksturs, gadīties nedaudz pacelt balsi vai izteikt kaut ko stingrākā tonī, tomēr ir dzirdēts un pieredzēts, ka pār tuvākajiem cilvēkiem vai varbūt pat pilnīgi svešiem cilvēkiem nāk īsts negatīvo emociju un domu vilnis, ar kuru varbūt šiem cilvēkiem vispār nav nekāda sakara. Vienkārši viņi ir kā katalizators konkrētās situācijas eksaltēšanās brīdī.

Pat automašīnām ir iestrādāti vārsti, kas kontrolē to, kas izplūst no automašīnas, ko tā aiz sevis atstāj. ERG vārsts kontrolē, ka izplūdes gāzes atbilst normai. Tāpat arī lielai daļai cilvēku ir savs iekšējs kontroles mehānisms, kas liek padomāt, ko runājam, kā attiecamies pret citiem cilvēkiem. Tomēr tā ir māksla, ar ko nepiedzimst, to iemācās gan ģimenē, gan sabiedrībā. Tāpēc visu spēkos un interesēs ir ar to strādāt.

Veselīga emociju apstrāde un izpaušana

cilvekiŠīs tēmas sakarā var runāt par toleranci, iejūtību, empātiju, savaldību, pozitīvu stresa izlādi un citiem mehānismiem, ko katram cilvēkam sevī vajadzētu attīstīt, lai maksimāli uzlabotu savas komunikācijas spējas, mācētu efektīvi risināt konfliktsituācijas, nenodotu neveselīgus uzvedības modeļus saviem bērniem.

Ar emociju izpaušanu problēmas mūsu sabiedrībā ir vairākām iepriekšējām paaudzēm, kad bija pierasts par tik daudz ko klusēt, nerunāt, apspiest sevī. Tas bieži vien eksaltējās fiziskā vardarbībā. Tagad, kad garīgā un emocionālā sfēra ir brīvāka, nākamās paaudzes neprot tikt ar šo galā, krīt otrā galējībā, ļaujot iet sev emociju pavadā.

Jā, emocijas un savas domas nav jāapspiež vai jānoklusē. Tās ir jāprot sakopot, izanalizēt un veselīgi izpaust. Tā var būt cieņpilna un argumentēta saruna, kuras laikā neviens netiek apvainots vai aizskarts, lai gan viedokļi nesakrīt, ir konflikts. Tā var būt emociju izlāde ar dažādām fiziskām aktivitātēm, kas ļoti labi palīdz atbrīvoties no spriedzes. Ne velti saka, ka dusmās nav nekas jārisina un jāskaidro. Vispirms vajag izprast un apdomāt situāciju, tad to risināt, dusmas novadot citā veidā, ne uzbrukot otram cilvēkam.

Tās ir tēmas, ko risina psihologi, strādājot ar visa vecuma cilvēkiem, mācot sevi saprast un labāk kontrolēt, neļaujot mirkļa negatīvajām emocijām pārāk izsist sevi no līdzsvara.