Fotogrāfija kā mākslas izpausmes veids

fotografija

Fotografēt – ko gan tas patiesībā nozīmē? Pajautājiet šo jautājumu fotogrāfiem un dzirdēsiet tik interesantas, dažādas atbildes. Jo definīcijas nav, katrs atbildēs pa savam, balstoties uz saviem uzskatiem un dzīves redzējumu, kā arī emocijām. Piemēram, man fotografēt nozīmē iemūžināt mirkli caur objektīva aci, to padarot personalizētāku, nekā tas ir patiesībā. Tāda ir mana definīcija. Es neesmu fotogrāfs, es esmu mākslinieks sev.

Gūstot iedvesmu profesionāļu darbos

Es, būdams amatieris, fotografēju sava prieka pēc. Savas bildes neizstādu vispārējai apskatei un necenšos notirgot, jo zinu – kvalitāte nav salīdzināma ar to, kādu piedāvā profesionāļi. Man patīk izpaust savu radošumu, vismaz daļu no tā (jo strādāju ļoti daudzpusīgi, vairākos mākslas virzienos) fotogrāfijā. Tomēr arī es smeļos iedvesmu no tiem, kas saucami par guru šai jomā. Regulāri apmeklēju interneta žurnālu, vietni, kas pilna ar lieliskiem rakstiem un idejām tiem, kas “guļ ar kameru rokā”, fotogrāfiem. Foto kvartāls ir vieta, kurā kaut uz brīdi var sajusties iederīgs fotogrāfu interesantajā kopienā. Ne tikai gūt iedvesmu aplūkojot titulētus darbus, bet arī palasīt viedokļus un aplūkot izstādes, kas nenotiek Latvijā. Tāpat iespējams uzzināt par pasākumiem, kas apmeklējami tepat pie mums.

Vēlos doties foto medībās

medibasIk pa laikam uznāk iedvesma. Iedvesma tieši uz bilžu radīšanu. Un tad gribas ņemt rokā savu fotoaparātu un doties medībās. Liekas, ko gan fotografēt, ja apkārt šķietami nekā nav. Muļķības. Jau mācoties augstskolā, pirmajā kursā, fotogrāfiju, izstrādājot kursa darbu es sapratu – bildēt var visu. Galvenais savu ideju apaudzēt ar labu pamatojumu, kāpēc izvēlējies bildēt tieši TO un ko tu tur saskati. Pēc kursa beigšanas es sāku skatīties uz pasauli pavisam savādāk – caur objektīva aci – arī tad, kad fotoaparāta nav pat tuvumā.

Es nespēju vairs paiet garām ielas kaķu mājai, jo man liekas – “te nu ir labs materiāls…” Jā, citreiz gribas parādīt lietas nedaudz drūmākas, nekā tās ir patiesībā. Citreiz tieši pretēji – pelēko gribas padarīt krāsainu bildēs, lai nedaudz apmānītu kā sevi tā citus.

Cik grūti tas ir?

Atrast bildējamo objektu un nospiest fotoaparāta pogu jau nav grūti. Grūti ir parādīt to, ko redz acs tā, lai arī citi to saskata. Šad tad, lai bildi padarītu drūmāku vai paskaistinātu jāpielieto viltība, Photoshop vai citas apstrādes programmas. Es, piemēram, izmantoju ko vienkāršāku, necenšos savas bildes apstrādāt maksimāli, vēlos parādīt “kā ir”. Bet Photoshop programma man liekas sarežģītāka par jebkuru grāmatvedības programmu.  Grāmatvedības programmas ir dziļi vienkāršas, man šķiet. Neesmu ciparu cilvēks, kā jau radošā personība, bet man ir nācies strādāt grāmatvedībā ar dažādām grāmatvedības programmām. Un, teikšu kā ir, neviena grāmatvedības programma sarežģītuma ziņā “nestāv klāt” Photoshop, kas man, radošajam cilvēkam, liekas Morzas ābece.

Pieturēšos labāk pie sevis radītām vērtībām – bilžu apstrādes “pēc sajūtām”. Fotografēšana ir veids, kā es izpaužu savu mākslinieciskumu. Ja man gribas parādīt jūru melnu, es to parādīšu melnu vienkārši satumšinot krāsas. Ja mans noskaņojums saka, ka šodien laukā ir drūms laiks – manās bildēs redzēsiet drūmus mākoņus un pelēkus apvāršņus.

Bildēs izpaužas ne tikai noskaņojums un dvēseles stāvoklis. Bildēs izpaužas pats fotogrāfs. Paskaties uz manām fotogrāfijām un tu pateiksi, kas es esmu. Tikai nevērtē pēc vienas bildes, jo vienā mans noskaņojums var būt izcils, citā – zem katras kritikas.