Katrā amatā sava daļiņa mākslas

maksla

Lai kāda nebūtu cilvēka nodarbošanās, tajā ir iespējams saskatīt ko skaistu, pat māksliniecisku. Pat tādos amatos, kas šķiet skarbi, iespējams pat drūmi – kapracis, mūrnieks. Pat tādos, kas šķiet vienmuļi un tik mums ierasti – kasiere, veikala pārdevēja. Lai vai kā, tikai tie cilvēki, kam pašiem iztēle darbojas augstākajā mērā, spēj saskatīt patiesu skaistumu un mākslas izpausmes. Pameklēsim skaisto kopā amatos, kas nav saistīti ar mākslu.

Māksla sērot par svešu

Rakt kapu – izklausās tik drūmi, šermuļi skrien pār kauliem un gribas bēgt no domas vien. Tomēr cilvēks, kas kapa rakšanu sauc par darbu, tā neuzskata. Viņš dienu no dienas velk mugurā savas tumšās drānas. Viņam ir stipras rokas un nelaužams gars, seja, kas neizrāda ne prieku, ne bēdu. Māksla kontrolēt savas jūtas un emocijas. Kapracis nestrādā tikai brīdī, kad neviena nav blakus, kad tikai jāizrok bedre kapu smiltīs. Kapracis strādā arī brīdī, kad visapkārt sarodas bērnu viesi. Kapracis nes zārku, ja nepieciešams, viņš gulda mirušo tikko raktajā iedobē, zemes klēpī.

Brīdī, kad mācītājs teic sēru runas, kad bērinieki sastājuši visapkārt, skan sēra vijole vai skumji dzied nolīgta dziedātāja – tai brīdī kapracis stāv kluss un ciets kā akmens. Viņš tur lāpstu ar smiltīm, lai katrs bērinieks var uzmest zārkam pēdējo sauju un atvadīties. Māksla sērot līdzi tiem, kas lej asaras par cilvēku, kas guldīts zemes klēpī. Kāds aiz sevis atstājis vēsturiskas liecības, mazbērnus un mazmazbērnus. Kāds cits aizgājis pāragri. Kādam zārciņš tik mazs, ka arī kapracim asaras plūst pa vaigiem – miris bērns.

Un tā dienu no dienas viņš dodas uz darbu sērot par svešu. Jo tā ir viņa māksla, emociju un jūtu kontrole un pārvaldīšana. Ne kurš katrs ko tādu spētu. Kādam sanāktu spurdziens brīdī, kad mācītājs pārsakās… Kādam varbūt asaru plūdi būtu pārāk dramatiski, lai stāvētu klusu un turētu smiltis lāpstā…

Dūmu raksti debesīs

Klusi jo klusi strādā mūrnieks, kurš darina kārtējo skursteni. Dūmvadu cenas tagad tik augstas, tomēr darba netrūkst. Privātmājas aug kā sēnes pēc lietus un darba viņam ir daudz. Un bagātajiem jau neinteresē ne dūmvadu cenas, ne cena, kas jāmaksā par mūrnieka darbu. Toties viņam šis darbs ir visa sirds un dvēsele, tā ir viņa māksla. Šķiet, kas tad tur tāds, uzmūrēt kantainu skursteni… Nē, jūs kļūdāties. Viņam tā ir māksla. Katrs ķieģelītis tiek izvēlēts ar īpašu rūpību, salikts kopā tādā viņam vien zināmā rakstā, lai nekad nesaplīstu un neplaisātu. Un tas prieks, kad skurstenis ir gatavs, kad beidzot debesīs ceļas dūmu raksti no šī mākslasdarba. To spēj novērtēt vien pats mūrnieks, ne pasūtītājs, ne maksātājs, neviens cits kā tikai viņš. Un tas nav TIKAI kantains skurstenis. Tā ir mūrnieka māksla, viņa amats un peļņas avots.

Līmlentes

Kur vēl universālāku mantu par parastu līmlenti. Ar to var salīmēt, aiztaisīt, salabot, pieturēt un aizvērt šķietami it visu. Katrā mājā tādai mantai ir jābūt un to jāprot izmantot kā sievietei tā vīrietim, kā bērnam tā pieaugušajam.

Viņš ražoja līmlentes. Dienu no dienas pavadīja ražotnē, kur allaž smaržoja pēc ķīmijas, viņa rokas vienmēr bija lipīgas un melnas no netīrumiem, kas ātri pieķērās. Un viņam mājās nebija nevienas līmlentes. Kāpēc? Jo arī cepumu cepējam parasti uz galda nav cepumu…

Tomēr viņš mīl savu darbu un apgalvo, ka arī tajā saskata mākslu. Tā apgalvo visi, kas mīl darbu, kas strādā ar prieku, kas no rītiem ceļas ar aizrautību par dienu, kas solās būt darba pilna. Viņš dodas uz savu darba vietu, ieslēdz aparātus un izbauda to sākumā tik maigo rūkoņu. Līdz tie iesiluši sāk dārdēt un šņākt. Viņš vēro kā lentas vijas krustu šķērsu, kā tās ātri tiek satītas skaistos, precīzos rullīšos, lai dotos pie klientiem. Skaisti. Ko vairāk vajag cilvēkam, kas izbauda darbu – rezultāts.

Kasē smaidiem vienmēr vietas daudz

Viņa strādā par pārdevēju mazuļu veikalā. Viņa katru dienu pārrodas no darba daudz labākā omā kā aiziet uz darbu. Jo visa diena ir pozitīvu emociju pilna. Viņa satiek jaunās māmiņas, kas staro un uzlādē ar savu enerģiju arī viņu. Kā viņa saka – “Man kasē vienmēr ir vairāk smaidu nekā naudas”.

Paldies. Paldies par darbu, ko mīlam darīt.