Māksla pret praktiskumu

Reiz kādā no sociālajiem tīkliem, iespējams, facebook.com bija asprātīgs kādas jaunās māmiņas raksts par to, kā viņa pašai nemanot no foršas, jaunas sievietes bija pārtapusi par „veceni”, kura piekasās pie sīkumiem, ir īgna, neapmierināta, sevi izsmēlusi un tā tālāk. Raksts pamācošs, jo kaut arī jaunajās ģimenēs bērni ir laime, nekad nevajag sevi atstāt otrajā plānā – arī sievietei jāprot panāk līdzsvaru un harmoniju, parūpējoties par savu laimi. Tā var būt pat apēsta šokolāde vienatnē, bet galvenais – brīdis sev.

Kāpēc es sāku runāt par šo rakstu? Jo esmu piefiksējusi, ka zināmā mērā radīt un izbaudīt skaistu dizainu, mākslu un lietas man sācis traucēt tāda patiesībā pat ļoti laba īpašība kā praktiskums. Būt praktiskam – tas taču ir lieliski! Tas nozīmē, ka netērēsies visādām ārišķībām, lietas gādāsi tik, cik nepieciešams, un daudz kas izdosies ilgtermiņā, jo nebūs finansiāli jābraukā no viena grāvja otrā.

māksla Tomēr praktiskumam ir arī sava sliktā puse. Kad veikalā cilāju ļoti skaistu, baltu kleitiņu, kuru tā vien gribējās nopirkt, es atturējos to izdarīt, jo tā vietā, lai izbaudītu šo skaistumu, es padomāju, kā es pēc tam šo apģērbu kopšu. Patiesībā, vai es pratīšu viņu kopt.

Tikko kasjauns.lv portālā bija jauks raksts par Septiņiem Instragram kontiem, kas iedvesmos mani mājokļa pārvērtībām. Man tiešām patīk skatīties interneta plašumos dažādus interjera dizaina risinājumus, un jo interesantāk un praktiskāk, jo labāk! Idejas tika parādītas lieliskas, taču… ieraudzīju skaistu plauktu virknējumu, kuros iekļautas grāmatas. Un padomāju – kurš slauka tos putekļus? Pēc šādas domas parādīšanās, sapratu, ka laikam arī manī zināmā mērā iemājojusi „vecene”.

Es nesaku, ka tas ir nepareizi, taču mūsu dzīvē nekad nebūs tā, ka kaut kas skaists – tas nozīmē, ka tas ir viegli. Un mums ir jāizšķiras par to, mēs gribam dzīvot skaisti, bet vienlaikus ieguldot pūles tā uzturēšanā, vai labāk palikt plikām sienām, neuzkrītošām mēbelēm un bez jelkādiem interjera dekoriem tikai tāpēc, lai pašiem nevajadzētu nopūlēties uzkopšanā?

Kuram gan nepatīk dzīvot sakoptā mājā? Taču, mīļie, mājokļa uzturēšana arī ir nepārtraukts darbs: zāles pļaušana, dārza ravēšana, koku apzāģēšana, dekorāciju kopšana, ideju ģenerēšana. Tikai tāpēc, ka gribam pakļauties savam slinkumam, mums nevajag atteikties no skaistām un labām lietām. Pat ne tikai skaistām un labām, bet pat ļoti nepieciešamām, jo skaista vide mums apkārt – tā mūs bagātina, relaksē un liek justies kā veiksmīgam cilvēkam.

Iedomājaties, jums būtu nepieciešama ultrasonogrāfija, un tā vietā, lai apmeklētu kādu no speciālistiem, jūs domājat – kāpēc man tik dārgi maksāt? Ir taču pieejama ultrasonogrāfija Rīgā, kura ir par valsts kvotām. Un tā vietā, lai tiktu veikta steidzīga ultrasonogrāfija, jūs kā aita gaidāt savu rindu. Līdz varbūt nesagaidāt. It kā praktiski  un ekonomiski ir gaidīt savu rindu, taču patiesībā – ja gribat laimīgi un veseli dzīvot, tad labāk ir nedomāt par tādām lietām un ultrasonogrāfiju ņemt tūlīt un tagad.

Tā arī ar mākslu un dizainu – ņemiet to pilnām saujām un izbaudiet. Pat ja jums biežāk vai vairāk nāksies slaucīt putekļu kārtu, nu un? Galvenais, lai paši – lūkojoties uz gleznu pie sienas, gūstat no tā baudījumu un prieku. Savukārt draugi, radi, kaimiņi novērtēs jūsu dzīvesvietas vidi kā skaistu un oriģinālu, un jau automātiski pieņems, ka jums dzīvē klājas labi. Ja tic enerģijas apmaiņai – jo vairāk cilvēki tic, ka jūs esat veiksmīgs un bagāts, jo lielākas iespējas, ka augstākie spēki jums to arī patiešām uzdāvina. Jūs taču esat pelnījis?