Mākslu jāprot arī pārdot

maksla

Es pazīstu daudzus cilvēkus, kuri ir lieliski mākslinieki, manā draugu un paziņu lokā tādu ir daudz, jo arī pati reiz pabeidzu plastiskās mākslas profesionālo programmu. Tagad jau pagājis ilgs laiks, man māksla vairāk ir hobijs un pašizpausme. Tomēr sekoju līdzi arī citu talantīgo draugu gaitām un redzu, ka daži no viņiem veiksmīgi atraduši veidu, kā mākslu padarīt par savu iztikas avotu.

Un izskatās, ka ir laimīgi ar šādu izvēli, jo viņu hobijs un darbs, kas nes prieku, var atnest viņiem arī naudu.

Māksla var būt iztikas avots

Kad reiz runāju ar meiteni, kura pārdod savas gleznas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, viņa teica, ka māksla ir jāmāk pārdot. Pats no sevis tas nenotiekot. Tajā ir jāiegulda darbs un pūles. Savā ziņā jākļūst par uzņēmēju. Viņa pati organizēt visu, kas saistīts ar savu darbu popularizēšanu, mārketingu, komunikāciju, ved darbus uz izstādēm, pati visu kārto, dara. Viņa no viena gala līdz otram atbild par savu radīto. Un tas aizpilda visu viņas laiku. Viņa vēl vakaros pasniedzot zīmēšanas stundas kādā interešu centrā.

Viņa pat esot ielauzījusies grāmatvedībā, lai gan domājusi, ka kā radošam cilvēkam tas nebūs iespējams. Bet, kad sākusi darboties ar praktiskām un papīru lietām, tad izrādījies, ka arī ar grāmatvedību neesot tik traki. Viņai liels palīgs esot ērta un vienkārša grāmatvedības programma, kas vienmēr pieejama viņas mazajā datora, bez kura no mājas neizejot. Grāmatvedības programmas Latvijā esot pieejamas dažādas, bet viņa atradusi to, kas ir gana vienkārša un sniedz tieši to, kas viņai nepieciešams.

Tirdziņi, izstādes, internets

tirgusŠos trīs veidus viņa nosauca kā galvenos, kas viņai palīdzot savu mākslu pārdot. Tas gan reizēm esot nogurdinoši, bet ar to jārēķinās. Viņai jau visam gadam ir grafiks, kādos tirdziņos viņa piedalīsies. Un tālāk tad var plānot citas aktivitātes. Tirdziņos gleznas pērkot turīgāki cilvēki. Bet jāprot viņus uzrunāt un noturēt interesi, lai galu galā notiktu darījums.

Skaidrs, ka gleznas nav tas lētākais pirkums, bet mākslas pazinēji to saprot un novērtē.

Ik pa laikam viņas darbi ir kādā grupu izstādē vai lielākā pasākumā. Pati arī organizējot mazākas izstādes, ko izliek sabiedriskās vietās, bibliotēkās, kultūras centros. Iestādes parasti esot atsaucīgas, jo tas grezno arī viņu vidi. Bet viņa iegūst atpazīstamību. Gadoties, ka viņu uzmeklē, jo tieši šajās vietās pamanīts kāds darbs, ko grib pirkt, vai arī vēlas veidot sadarbību.

Un internets jau esot pats par sevi saprotams. Mājaslapa, sociālo tīklu konti, savu darbu bildes, iespēja pasūtīt, nopirkt, sazināties. Viņa veidojot darbus arī pēc individuāla pasūtījuma. Un esot apmierināta, ka izvēlējusies šādi nodrošināt sev iztiku.