Mārketings un reklāma kā psiholoģisks terors

marketings

Mārketings un reklāma nav iedomājami bez psiholoģijas tiešas ietekmes. Jau agrāk, kad reklāmas kampaņas tikai sāka savu slavas gājienu, katra reklāmas rullīša pamatā bija smalks psiholoģisks aprēķins. Mārketinga speciālistiem- iesācējiem- šķiet, ka galvenais priekšnoteikums, lai reklāma veiksmīgi izpildītu savu uzdevumu, ir padarīt to ievērojamu un piesaistošu. Tomēr profesionāļi zina, ka ar to vien nepietiek. Reklāmai jābūt kā psiholoģiskam testam, kura rezultāts jau ir ticis aprēķināts un paredzēts.

Uzspiesta reklāma.

Katru dienu ikvienam no mums tiek uzspiesta reklāma. Tā it kā ielaužas mūsu privātumā un jau sākotnēji izraisa nepatiku, pirms paspējam iedziļināties saturā. Reklāmas izplatītāji ļoti nelabprāt atzītu, ka reklāma ir negaidīta, nelūgta vai nevajadzīga. Tomēr tā ir. Par šo tēmu vislabāk savā grāmatā ir izteicies Sets Godins: “Lielākā daļa mārketinga ir nelūgta. TV reklāmas ir nelūgtas. Tiešais pasts svešiniekiem ir nelūgts. Tāpat arī radio reklāmas un visu nelūgto reklāmu karalis- nelūgtie e-pasta reklāmsūtījumi.” Tas viss, kaut mums traucējošs, ir veids, kā svešiniekus pārvērst klientos, kas nes peļņu.

Kā, izrādās, papētot šo tēmu vēl dziļāk, atklājas vēl un vēl jauni pierādījumi tam, cik ļoti mārketings ir saistīts ar cilvēka un sabiedrības psiholoģiju. Tikai loģiski šķiet apgalvojums, ka katru cilvēka domu un rīcību kontrolē smadzenes. Ja vēlamies iegādāties, piemēram, auto riepas, meklēsim piedāvājumu, kas ir lētāks, kur vilina atlaides, ko iesaka paziņas. Mēģinām izvairīties no mārketinga iedarbības, tomēr attopamies, ka esam kārtējo reizi uzķērušies! Kur tad labāk preci iegādāties – firmas veikalā, riepu bāzē vai no privātpersonas? Katrs izmantos savu mārketinga stratēģiju, izvairīties no tā nav iespējams!

Psiholoģisks terors – ik uz soļa.

Pat neiedziļinoties sarežģītos mārketinga procesos var redzēt, cik ļoti uz mums, kā uz patērētājiem, tiek vērsts psiholoģisks terors. Piemēram lielveikali- patērētājs pat neaizdomājas tiktāl, ka veikalā gan preču un plauktu izvietojums, gan ratiņu izmērs ir iekārtots tā, lai rosinātu iegādāties vairāk preču.

Lielveikali savā mārketingā izmanto dažādus tehniskus un psiholoģiskus trikus, kurus klients pirmajā brīdī nemaz nepamana. Šie mārketinga instrumenti ir balstīti uz ilggadējiem pētījumiem, taču no ētikas viedokļa to pielietošana bieži vien apstrīdama.

Lielveikalā vien tiek izmantoti vismaz 12 psiholoģiski triki, kas liek pircējam iegādāties vairāk preču. Patērētāji esam mēs visi, tātad arī sava veida mārketinga upuri. Ar reklāmu sastopamies ik mirkli, līdz ar to nav tāda cilvēka, kas droši varētu apgalvot, ka viņu neskar šis “mārketinga psiholoģijas terors”. Patērētājs tiek pētīts, “ķidāts” un vērots, lai piedāvātu tam tieši to, kas konkrētajā brīdī šķiet vajadzīgs. Un ja arī nav vajadzīgs, pārliecinās, ka vajag. Mārketings un reklāma cieši turas kopā ar psiholoģiju. Šīs divas zinātnes nav atdalāmas. Tās visu laiku ir bijušas un būs nešķiramas.