Necaurredzamā Latvijas kultūras vide

kultūra

Kā jums šķiet, vai Latvija ir kulturāla valsts? Kā ar vidi mums apkārt, mūsu pilsētu, pagalmu, istabu? Vai kādreiz esam piedomājuši pie tā, ka kultūras slānis esam arī mēs paši? Tādā gadījumā – ko mēs, kā kultūras veidotāji, radām, kāds ir mūsu saturs?

Mīlam kultūru tikai “pa gabalu”

Cik gan daudzi man zināmi cilvēki kliedz – jā, mēs mīlam mākslu, kultūru, mums patīk teātris, balets, tātad, esam izglītoti cilvēki, kas orientējas pasākumos un jaunumos. Jautāju, uz kādu izrādi vai pasākumu tad bijāt, kad, kādi iespaidi? Atbilde – ai, skolas laikā uz teātri, tagad jau nav laika…

Ko tas nozīmē! Vai tad sekošana Facebook teātra lapai skaitās sekošana kultūras notikumiem? Vai uzspiest Like, maksimums Share, arī ir piedalīšanās? Laikam jau, mūsdienu izpratnē… Izskatās, ka mums patīk kulturālais tikai pa gabalu. Pie datora ar alus glāzi rokā.

Pārāk dārgi, pārāk tālu, PĀRĀK

Un tad nu sākas čīkstēšana. Teātris un muzejs atrodas pārāk tālu. Vai, ja nav tālu, tad vismaz pārāk dārgi. Un vispār, nav jau laika.

Vai tad Latvija nav dziļi kulturāla valsts? Tad kas apmeklē pasākumus un kāpēc? Pēc tā, ko saka cilvēki apkārt, man ir skaidrs – liela, pat jāsaka, lielākā daļa, apmeklē to, kas pieejams bez maksas. Un ja vēl kaut ko dod bez maksas vai kā citādi pielabina… Tas mums patīk, jā.

Neredz cauri kultūras slānim

Nezinu, kāda ultrasonogrāfija būtu vajadzīga, lai redzētu cauri Latvijas kultūrai. Varbūt jājautā http://www.vasaraudze.lv/pakalpojumi/ultrasonografija/ speciālistiem. Bet, ja nopietni, pat ultrasonogrāfija nelīdzēs ieraudzīt to, ko paši esam saveidojuši. Paskatieties kaut vai Delfos.  Vesela kultūras sadaļa, bet tik maz kā baudāma. Kāpēc neviens medijs nerosina mūs apmeklēt pasākumus, muzejus, baletu un operu? Kāpēc netiek rīkotas lekcijas un semināri, radošās darbnīcas? Vai tiešām latvieši jau pie saknes “nocērt” centienus ieviest kultūru pašu ikdienā?

Varbūt vienkārši negaidīsim, kad ar karotīti mutē mums ielies ko skaistu. Atļausimies kaut vai reizi divos mēnešos paši iegādāties biļeti uz sev vēlamu pasākumu un apmeklēsim to. Kas zina, iepatiksies un būs mums tā kultūras vide kaut nedaudz caurredzamāka.